Man tas paņēma tieši 40 dienas Dušanbe, lai 140 zīmju twiteri nomainītu pret neierobežotu zīmju blogu, kas nosegtu nepieciešamos apjomus manai augošajai vēlmei izteikties, stāstīt un darīt to gari.
Lūzuma punkts –Jaungada sagaidīšana Dušanbe, kas nopelnīja pirmā ieraksta godalgu.
Pirms svinībām mums bija diezgan grūti saprast, kāda loma Jaunā Gada sagaidīšanai īsti ir Tadžikistānā. Ziemassvētkus viņi, kā jau musulmaņi, nesvin, tomēr šiem svētkiem jau labu laiku nav izteikti reliģiskas nozīmes, un kur nu bez Coca-Cola Ziemassvētku veča.* Nākot Jaungadam, dekorācijas izlika arvien vairāk, veikalos parādījās Jaungada dāvanu komplekti, piemājas cirks beidzot atsāka kaut kādu darbību, tomēr sabiedrības līmenī nevarēja just izteiktu svētku noskaņojumu un pierasto Jaungada vēlējumu bārstīšanu uz visām pusēm. Lieta tāda, ka Jauno Gadu Tadžikistānā sāka svinēt vien Padomju Savienības laikā, un pēc tās izjukšanas, daļa sabiedrības šos svētkus noliedza, ar domu, ka Tadžiku Jaunais Gads sākas 21. martā, kas ir astroloģiskā pavasara iestāšanās, bet daļa joprojām gribēja pieturēties pie 31. decembra, kā pie ierastas tradīcijas. Mums apkārt esošie cilvēki, ar kuriem izdevās par to parunāt, visi plānoja svinēt Jaungada iestāšanos, pārsvarā kopā ar ģimenēm. Arī mūsu kaimiņu pāris, kas sākotnēji bija domājis nākt svinēt kopā ar mums, pēdējā brīdī tomēr nomainīja plānus par labu vecākiem. Tā visa iespaidā mums bija radies priekšstats, ka Jaunā Gada sagaidīšana ir ģimenes svētki, turklāt ne visi tos svin. Un tieši tādēļ jo liels bija mūsu pārsteigums, kad bijām nokļuvuši centrā, lai brauktu uz ballīti pie citiem Dušanbe ārzemniekiem.
Pusceļā jau mūs pārsteidza slēgti ceļi un haoss, jo, acīm redzami, tāda veida informācija pirms tam netika izplatīta. Ar kājām tuvojoties centram, nokļuvām arvien lielākās un lielākās cilvēku masās, kas kustējās visos iespējamos virzienos. Būtībā cilvēki vienkārši gāja, policisti katrs pa savam centās kontrolēt plūsmas, bet viens bija pilnīgi skaidrs- galamērķa nav. Varbūt, ja cilvēki tik daudz nebļautu un nespridzinātu mazās bombenes, tas mazāk izskatītos pēc kara.
No kolēģu puses mēs jau pirmīt tikām brīdināti, ka Jaunajā Gadā mēdz notikt nekārtības, ļaudis satrakojas, ieiet pūļa apātijā un sāk pilnīgi neadekvāti uzvesties. Kas vispār ir pilnīgi saprotami, jo Tadžikiem nav izstrādāta ne mazākā pulcēšanās kultūra, sakarā ar to, ka tas principā ir aizliegts. Bēdīgie iedzīvotāji vien gribēja iziet laukā, paskatīties salūtu, aiziet pie galvenās egles, bet sanāca par daudz un sāka tikt trenkāti. No vienas puses pārņēma tāda drausmīga neiecietība pret to Tadžiku mežonību un atpalicību, kad viņi visi bļauj, svilpj, grūstās un spridzina, bet no otras puses, tā viņu pēkšņi izjustā tautas kopības un brīvības sajūta bija tik spēcīga, ka vai teju materializējusies un gribējās visiem kopā aizsākt Tadžiku tautas pulcēšanās revolūciju.
Un tomēr, liels bija mūsu atvieglojums, kad tikām prom no pūļiem.
* http://www.delfi.lv/news/world/other/avots-tadzikistanas-iekslietu-ministrija-virieti-salaveca-terpa-nogalinajusi-religiski-fanatiki-aiztureti-tris-studenti.d?id=42025662 Par šo ziņu šobrīd Dušanbe, protams, ir liela ažiotāža, tomēr vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka lietai nav radikāli reliģiska rakstura, jo abas iestaistītās puses ir musulmaņi. Pa lielam, tas ir vienkārši neizglītotu jauniešu uzbrukums čalim, kurš izcēlās barā. Sākumā agresīvie jaunieši esot ņirgājušies un lūguši dāvaniņas, līdz beidzot sakurinājušies tik tālu, ka atraduši iemeslu viņu nobeigt. Turklāt aktuālāk par to, šobrīd vietējo vidū izceļas bažas, vai tik tas nebija strīds starp Tadžikiem un Pamiriešiem, jo upuris bija no Pamiru kalniem (vēl var varbūt ņemt vērā, ka Dušanbe vairākums ir Sunnīti, bet Pamiros vairākums ir Šiīti). Dušanbe Pamirieši to uztvēra ļoti personiski un jau Vecgada vakarā ap 300-400 Dušanbe Pamiriešu bija sapulcējušies slimnīcā un pavadījuši tur visu laiku, līdz jaunietis nomiris. Pēc tam visi sametušies lidmašīnai, lai transportētu puisi un viņa tuviniekus uz bērēm Pamiros.
Tomēr, kā jau minēju, uzbrucēju banda jau iepriekš bija zināma kā huligāni, un iedziļināties uzbrukuma motīvos nav nozīmes. Tālāk redzēs, ko puikas teiks savai aizstāvībai, tomēr domāju, ka jebkura argumenta "kādēļ vajadzēja nogalināt" piesaukšana būs pliki mēģinājumi attaisnot savu rīcību, kas patiesībā ir bijis sekls kautiņš alkohola reibumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru