pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Buzkaši


Šis Centrālāzijas tradicionālais sporta veids Buzkaši ir viena no tām aktivitātēm, par kuru rietumu ļaudis var jūsmot, šausmināties un likt dīvaināko lietu top 20.
Buzkaši ideja ir, jājot uz zirga, saķert beigtu aitu un, atdaloties no pārējo spēlētāju bara, iznest to cauri vārtiem. Spēle ir komandas sports, tomēr tās tiek formētas tieši pirms spēles sākuma, kad visi spēlēt gribētāji ir sabraukuši. Spēlētāji, protams, ir tikai vīrieši, labākie parasti ir kungi ap 40, jo spēle pieprasa fizisku sagatavotību gan no dalībnieka, gan zirga. Tomēr 7dienas spēlē piedalījās dažādu vecumu vīrieši.
Spēlei nav noteikta laika- tā var beigties pēc pirmajām 5 minūtēm vai turpināties vairākas dienas- kamēr vien tā naba aita ir tikusi pāri vārtiem.
Ieradāmies vieni no pirmajiem

Viens no spēlētājiem


Sarodas cilvēki

Labākās vietas- kokā

Tur kur dūmiņi, tur, protams, šašliks:)

Visiem tankistu ķiveres





svētdiena, 2012. gada 26. februāris

Ģimenes brīvdienas, 2. daļa



Pāri ielai no zooloģiskā dārza atrodas Dušanbe iecienītākais izklaides parks.
Šašliks, ļepoškas un tēja. Visur.

šie pilsētā ir visur, neskatoties uz to, ka nestrādā.

TIK ŠAUSMĪGI LĒNI!

Pa gabalu ieraudzījām mašīnītes- Yē! Pienākot tuvāk- ehh.. Divas un grabošas.

Kas nepaliek dubļos, tas tiek karuselī.

Itkā panorāmas rats, bet sajūtas kā labākajos amerikāņu kalniņos. 

Vēl parkā var uzspēlēt brīvdabas biljardu, mest šautriņus, šaut mērķī un izmēģināt sava sitiena spēku. Pieejami arī gandrīz visi karuseļi, kas mums reiz bija Mežaparkā. Pūķi, kad ieradāmies, 4 vīri cītīgi laboja, bet nepagāja ne 10 min, kad vecāki jau tajā laimīgi sasēdināja savus bērnus . 




Ģimenes brīvdienas, Tadžik edition





Beidzot saņēmāmies un aizgājām uz Tadžiku zooloģisko dārzu.
Kā izrādījās, depresīvāko vietu uz planētas.
Pie ieejas viss kā nākas- cukurvate, tadžik-hotdog, šašlik, baloni un krāsaini plastmasas izstrādājumi. Ieeja- 1 somoni (10snt). Pie biļešu kontroliera var pa kluso nopirkt ļepošku(plakana baltmaize).

Izvēlējāmies iet tajā virzienā, kur mazāk cilvēku. Vēl neko nenojaušot, devāmies klāt pirmajam briedītim, un liels bija mūsu pārsteigums, kad briedīts atsperdamies rikšoja mums pretim. Ko?Dzīvnieks nāk klāt?Tik kruti!
Būtu vien dzīvojuši tajā savā aizmiglotajā naivumā, būtu dzīve skaistāka likusies. Tomēr nācās vien saprast, ka nabaga dzīvnieki ir pieraduši, ka apmeklētāji viņus baro (neskatoties uz aizlieguma zīmēm pie būriem, liekas,ka pat zoo personāls priecājas, ka kāds pabaro dzīvniekus).


..un man nekā nav...
kad sākām vērīgāk iedziļināties visā apkārt notiekošajā, zoo apmeklētāji pilnīgi noteikti sāka likties interesantāki par zvēreļiem.



Nākošais sirdi plosošais novērojums bija apstākļi, kādos dzivnieki dzīvo. štrunts ar saplēstajām sētām, apdrupušajām sienām, bet smieklīgā izmēra būri un asfaltētā zeme...
Ēzelīši uz sakakāta asfalta

Ēzelīšu mājiņa un pamestas dāčas durvis

Polārlapsas applūdušais iežogojums

Tik cik redzams platumā, tik arī tas būris ir liels. dziļumā..nu varbūt 2,3 m.
Briedīša teritorija. pliks, nožogots laukums. Dubļi līdz ceļiem.
Dārzā bija arī "tropiskā māja", kur starp bezgalīgi daudziem tukšiem lodziņiem bija trīs čūskas, divas jūras cūciņas un četri akvāriji ar zivtiņām. 

Īpaši neloģiski un bez secības likās dzīvnieku izkārtojums pa būriem. 
Būrī pa labi- lācis, būrī pa kreisi- suns. Jā. parasts suns.


Tas ir zvēru dārzs un suns taču ir zvērs, vai ne? Viss ir loģiski!

Lapsēnam blakus būrītī...viens trusis. (esot bijuši 10, bet lapsa šajā sakarā nevainīga)

Lāču rinda bija īpaši depresīva. 


Lācis ķeksē cilvēku mestos cepumiņus. Kas vispār arī ir izklaide. cilvēkiem. neaizmest pietiekami tuvu.




šis nabaga vientuļais lācis jau ir sajucis prātā..

Tas, kas varbūt tajā visā bija kruti, ka dzīvniekus varēja apskatīt tik tuvu. 
Un tie skatieni tik intensīvi.

Kārlis bāž pirkstus pie šakāļiem
Goda vārds, pirmo reizi ieraudzīju, ka viņiem ir šķelta lūpa


šī lauvīšu ģimene esot atbildīga par to, ka zoo ir arī daži eksotiski dzīvnieki, jo, drošvien jau tādēļ, ka dzīvo tik šaurā būrī, vecākais pārītis ir īpaši nasks uz pārošanos- bērniņus iemaina pret citiem dzīvniekiem.

šī stāsta nobeigumā atliek vien pieminēt, ka zooloģiskajā dārzā bija arī nīlzirgs, kas, diemžēl, pirms pāris nedēļām nomira. Pēc ekspertu slēdziena- no vientulības. 






trešdiena, 2012. gada 22. februāris

Tadžiku modes


Tadžiku ikdienas mode, šķiet,  ir nonākusi starpposmā starp modernizāciju un tradicionālajiem paradumiem, kas iespaidoti no visām iespējamajām ietekmes pusēm- ķīnas preces, redzētais televīzijā, tradicionālā kultūra, dzimumu lomas utt. 
Puišu modi tiešā veidā ietekmē ķīnas preces, kas pārpludina tirgu( šeit īsti nav iepirkšanās centru un mazo veikalu, bet ir vairāki lielie tirgi, kas arī ir populārākā iepirkšanās vieta visām vajadzībām). Lai vai cik paradoksāli tas arī nebūtu, šeit tirgus ir pārpildīts ar jaunākajām modes tendencēm vīriešu modē. Ķīnieši naski sakopē, Tadžiki velk. Sākumā, kad ierados Dušanbe, biju pat pārsteigta, cik stilīgi jaunieši šeit it- visiem kā vienam skinny bikses, kediņas vai mokasīni, pusmētelīši utt.Bet tas, kā izrādījās, tīri aiz piedāvājuma vienveidības. 

Tradicionālais vīriešu apģērbs, savukārt, sastāv no tunikas veida krekla, brīvām biksēm, halātveidīga mēteļa un cepurītes(tubeteikas, kā bildē) vai turbāna. Pārsvarā halātu nēsā vaļā, bet dažreiz sasien ar lakatveidīgu, krāsainu jostu. Turklāt halātu viņi nēsā gan karstā, gan aukstā laikā, jo tā materiāls veic gan sildošu, gan atvēsinošu funkciju. Pēc mana novērojuma, konkrēti Dušanbe, tradicionāli pārsvarā ģērbjas tie vīrieši, kas arīdzan regulāri apmeklē mošeju. Laukos šāda tērpa valkāšana ir daudz izplatītāka. 






Dāmu mode Tadžikistānā ir saglabājusies daudz tradicionālāka. Kaut arī Dušanbe sievietes kļūst modernākas,un  īpaši atvērtas ir uzbeku un krievu sievietes, kas izceļas arī ar dekoratīvās kosmētikas lietošanu, un arī izglītotas tadžiku sievietes velk bikses u.c. "modernus" apģērbus, tomēr vairums sieviešu ģērbjas tradicionāli.
Tradicionālais sievietes apģērbs mūsdienās sastāv no brīvas, tunikveidīgas kleitas un pieskaņota auduma biksēm, un neliela lakatiņa, kas nosedz pakausi. Bildēs var papriecāties par formām, krāsām un ornamentiem.
Tadžiku sieviešu bariņš iemūžināts grafiti pie Bactria kultūras centra
Tadžiku pārīties muzejā


Krāsainie Tadžiku audumi amatnieku gadatirgū


Tradicionālās kleitas 



Tie garie, rakstainie pa vidu ir kakla rotas

Senlaicīgais lauku sievietes tērps

Senlaicīgais sievietes tērps. 


Tradicionālais svētku tērps. Ievēro bizes- kopā viņas ir četras, divas priekšā, divas aizmugurē

šis mans mīļākais- sievietes izejamais  tērps. Mūsdienās  vairs seju neaizsedz.

Tradicionālais līgavas tērps. Mūsdienās pārsvarā precas  princešu kāzu kleitās.
Interesanti, ka tirgū, kur var simts dažādās "lavačkās" nopirkt adidas jaunāko kolekciju, sieviešu apģērbus praktiski netirgo. Ir pieejami šādi tādi sintētiski pushalātiņi, reitūzenes, garas, adītas jakas un citi sīkumi, bet kleitas un bikses zem tām parast tiek pasūtītas pie šuvējas. Tāpēc "sieviešu nodaļās" tirgū var nopirkt audumus un visu nepieciešamo šūšanai- visādus spīguļus, virtenes, gliterus, fliterus utt. No tāda viedokļa, ģērbties tradicionālā tērpā ir daudz ekonomiskāk kā iepirkties tajos dažos šikajos veikalos centrā, kur moderns sieviešu apģērbs ir vairākkārt pārcenots. 
Runājot par apaviem, interesanti liekas divi veidi, ko Tadžiki pilnībā pieņem par labiem ikdienas apaviem. Pirmkārt, sievietēm plaši izplatīts ir nēsāt ārā auduma čības ar biezu zoli( meitenei bildē tādas ir kājās, bet tuvāk bildes man nav)Ja ir auksts, tas tiek risināts ar siltu zeķi. 
Otri apavi ir plaši izplatīti starp abiem dzimumiem- galošas ar spicu purnu

Aukstā laikā galošās var ievilkt speciālu ādas zābaciņu ar pūku iekšā, kas vairāk ir izplatīts starp vīriešiem, bet sievietes ievelk siltās Pamiru zeķes .

Tadžiku krāsu izjūta un raksti ir kaut kas, par ko es varu jūsmot no rīta līdz vakaram. Daži tērpu elementi un kombinācijas ir tik oriģinālas, ka pārsteidzoši liekas, ka modes giganti nav to atklājuši un tūkstošreiz pārkopējuši. 
Tadžikistāna ir interesanta valsts ar to, ka dzīvojot cenzūrā un informācijas vakūmā, tā dabīgi saglabā savas tradīcijas un vērtības. Arī mūzika tadžikiem, neskatoties uz ausīs skanošo" I'm sexy and I know it" saglabājas ar Centrālāzijai ierasto ritmu un dziedāšanas veidu. Un meitenes, kas satiktas kalnos, arī, uz puišu izteiktajiem jokiem, ka rekur ārzemnieki, jāprec nost, atbildēja, ka viņām vajag Tadžiku vīrus. 
Tā lūk! :) 






_________________________
I added cool smileys to this message... if you don't see them go to: http://s.exps.me

svētdiena, 2012. gada 19. februāris

Kāzās piedalās visi

Sestdien bijām izbraukuši uz netālo ciemu apskatīties cietoksni.No šī nelielā brauciena man ir aptuveni 10 dažādi stāsti, ko būtu vērts stāstīt, jo aptuveni 5km2 lielajā tūristu placī uz katra soļa bija pa savam "kas pie velna?".
Visātrāk izstāstāmais ir stāsts par šo burvīgo (not) pāri.
Laimīgā kārtā pie cietokšņa notika kāzu svinības. Pa gabalu jau varēja dzirdēt mūziku un saucienus, sapriecājāmies, un izmantojot Tadžiku tolerēto bāšanos svešās darīšanās(ja tirgū ar kādu runā, nemanot riņķī ir sanākuši vēl 50 tadžiki), arī mēs iebāzāmies svinībās. Diemžēl, pienākot tuvāk, jautrā kāzu aina pavērās daudz drūmākos toņos, jo "laimīgais pāris" bija vīrietis ap 30 un meitene ap 16-18, kas, protams, nebija mīlestības savienojums. Meitene nemitīgi klanījās, krītot bezsamaņā, kampa pēc gaisa un valdīja izmisuma asaras.
Bet tā kā kāzas tomēr ir priecīgs notikums, kāzu viesi rūpējās par jautrību.
Bet mūsu klātbūtne būs kāzu video spilgtākais moments. 

trešdiena, 2012. gada 15. februāris

Nodarbinātība

Tā, lai visiem būtu darbiņš, Tadžikiem ir konkrēti 3 profesijas, kuras man liekas īpaši jēdzīgas-
1. Kociņu kratītājs snigšanas laikā. 
Principā, ar to arī viss ir pateikts- cilvēki, kas krata pilsētas apstādījumus, lai tie nenolūst no sniega smaguma.
2. Mikriņu kasieris.
9vietīgā mini-busā, kas pārtaisīts par 15 vietīgu (2priekšā+šoferis, aizmugurē- 3 rindas, 4 cilvēki rindā.
Kasieris stāv starp pirmo un otro rindu, pārliecies pāri pasažieriem. Savāc naudu un pieturvietās bļauj mikriņa galamērķi, lai savāktu pasažierus.
3.Maisiņos licējs.
Cilvēks, kas liek tavas preces maisiņos. Vienā maisiņā ap 3 precēm, neatkarīgi no to smaguma. Jo vairāk maisiņu, jo labāk izpildīts darbs. Stipri apvainojas, ja atsakies no maisiņiem un pats saliec preces savā auduma kuļķenē. Maisiņos licēji mēdz būt vīrieši visos vecumos. Pēc viņiem parasti neuzkrītoši jāuzmet acs, vai viss ir salikts. Ne jau viņi aiz ļauna prāta, vienkārši viņi ir strauji un nevērīgi.