ceturtdiena, 2012. gada 8. marts

otrdiena, 2012. gada 6. marts

Uni-brow

Vienas uzacs fenomens arī ir zaudējis savu joka un pārsteiguma statusu, jo tas šeit ir sastopams pārāk bieži. Vēl jo vairāk, tas pat sāk likties simpātiski! :) Esmu centusies izzināt šī skaistuma elementa nozīmi, bet neviens man tā arī nav varējis īsti izskaidrot. Spriežot pēc versijām, ko esmu saņēmusi, kopā saaugušas uzacis ir šķīstības un tikluma simbols, kas varētu liecināt, ka meitene ir nevainīga. Tomēr uz ielām var redzēt arī dāmas ar bērniem, kas sazīmējušas savas uzacis kopā,un tur nu ir skaidrs, ka šāds simbolisms ir lieks. Sievietes, kurām uzacis dabīgi aug kopā, rūpīgi izrausta un iezīmē graciozu uzacu līniju, bet tās, kurām nesaaug, tās iezīmē ar melno zīmuli(kā dāma attēlā). Parasti šo praktizē sievietes, kas arī ģērbjas ļoti tradicionāli un ieņem tradicionālu sievietes lomu ģimenē, un mana versija par uzacīm ir, ka viņām tas vienkārši liekas skaisti. Bet goda vārds, dažas sievietes, kurām rūpīgi noglausti melnie, spīdīgie mati, uzlikts smuks lakatiņš uz pakauša un graciozi izzīmēta uzacu līnija, tas izskatās burvīgi! :) 

Viss normāli!

Laiks dara savu un prāts adaptē citādo, par to var gan papriecāties, gan paskumt, jo viss paliek pierasti.
Bet ik pa laikam ir sevi jāsapurina, jāsakopo visa sava iepriekšējā pieredze un jāmēģina sevi skaidri apzināties situācijās, lai pilnvērtīgi izbaudītu savu laiku šeit.
Vakar ar kolēģiem rīkojām pankūku ballīti (gribētu dalīties ar jums tajos sirsnīgajos smieklos, kas pāršalca vietējo veikaliņu, kad mūsu amerikāņu kolēģis skaidroja, ka mums būs "djenj blinčikof"). No ofisa līdz kolēģu mājai braucām mikriņā, ar pannām un cepamajām virsmām nokrāvušies ielīdām piespiestajā maršrutniekā, kur vienā brīdī saprotam, ka visas mūsu paunas ir vienmērīgi izdalītas starp visiem pasažieriem. Un tas ir tas, kas šeit notiek. Šo vājprātīgo tadžiku kolektīvismu var gan mīlēt, gan neieredzēt. Mīlēt brīžos, kad blakussēdētājs tur tavas smagās paunās, kad palīdz Tev sariktēt somu, kad uz ielas centies sakārtot savas mantas, kad iedot Tev paturēt savu bērnu, kad transportā turās Tev pie rokas visu ceļu, jo nav citur kur pieturēties. Un nīst tajos brīžos, kad no rīta, sīvajā cīņā par tikšanu transportā, visi sastājas vienā barā  un no tā nav iespējams noiet sāņus, vai kad visa rinda barā stāv tev aiz muguras un skatās ko dari, kad izņem naudu bankomātā, vai kad sanāk visi tuvumā esošie, un iesaistās pārrunās par takša cenu, atbalstot taksista summu(jo tu esi ārzemnieks un tavs uzdevums ir pārmaksāt).
Tādi viņi.
Un vēl, unikāli, bet patiešām, vīrieši tik bieži un tik dabīgi tup uz ietvēm un ēd sēmenes, ka viss gopņiku joks vairs pat neliekas smieklīgs.:)

"2 tabu - prezidents un premjerministrs..

...Bet vispār, labāk nevajag runāt par Tadžikistānas politiku vispār , jo abi iepriekšminētie to var uztvert personiski."

Šādu ievadu mēs saņēmām, kad tikām iepazīstināti ar Tadžikistānas radio darbības principiem.
To, ka viņi runāja patiesību, mēs varam skaidri redzēt tagad, kad visa valsts lien pa apšaubāmiem proxy serveriem, jo valstī nobloķēja facebook.

Iemesls šim absurdam ir krievu žurnālista Sergeja Strokana raksts " Tadžikistāna revolūcijas priekšvakarā", kur skarbi, bet patiesi aprakstīts prezidenta režīms, kas " novedis valsti šausmīgā nabadzībā un postā". Autors arīdzan piemin prezidenta nekompetenci, korumpēto režīmu, kur visa viņa ģimene ir pārņēmusi valsts vadību un visas iespējamās industrijas. Rakstā ir minēti protesti, kas drīz varētu sākties Tadžikistānā, ejot Arābu pavasara pēdās.(bet tas ir tik, cik ir citēts ārzemju ziņu portālos, jo man no Tadžikistānas nav piekļuves šim rakstam) Tā kā šis raksts tika publicēts divos populāros ziņu portālos un facebook, visi šie portāli tika nobloķēti, lai cilvēki nevarētu to izlasīt un neuzsāktu nekārtības. Jo kā mēs jau zinām, viss sākas internetā.